Gleznu cikls ir ekspedīciju rezultāts, — mākslinieks ar fotokameru un karti agrā pavasarī apbraukāja zudušos piejūras ciemus – Sembu, Lībciemu, sekojot Kauliņas upei, fiksējot dabā to, kas no kādreizējās dzīvotnes atlicis.
"Esmu pievērsies krūmu gleznojumiem, kas, kā jau tipiska mūsu zemes ainava, nav sevišķi interesanti. Tāpēc varu teikt, ka gleznoju neinteresanto. Neinteresantais mani apbur. Tā ir ikdiena, kuru daudzi nīst un sauc par banālu, bet es par banālu saucu kārtējās sensācijas un aktuālos notikumus. Ne jau revolūcijas dara vieglāku mūsu dzīvi, bet gan lietas, kuras it kā notiek pašas no sevis — silta krāsns, nez kā plauktos nokļuvusi tīra veļa, no sāls notīrīti zābaki. Fasādē ir mūsu iedomu līkne, rotāta veiksmes stāstiem, sētas pusē — neinteresantā pienākumu un labestības robotā līnija», tā Jānis Kupčs.
